Unendlichkeit nozīmē 'bezgalība'. Tas ir spēcīgs un poētisks vārds, kas nav ikdienišķs.
Dziesmā Rammstein to izmanto, lai aprakstītu laika plūsmu un mūžības sajūtu. Vārds "Unendlichkeit" rada dziļu un pārdomu pilnu noskaņu, kas lieliski atspoguļo dziesmas tēmu par laika nepielūdzamo gaitu un vēlmi to apturēt.
Rammstein dziesmā “Zeit” laiks nav abstrakta ideja, bet upe, kas visu aiznes sev līdzi. Cilvēki steidzas uz priekšu bez atelpas: “Gefangen so im Fluss der Zeit” [Ieslodzīti laika upē]. Jaunība jau pārvēršas trūkumā, cilvēki “sterben lebend in den Tod” [dzīvi mirst nāvē], un pat nākotni nevar piesaukt pēc vēlēšanās. Dziesmas centrā ir lūgums: “Bitte bleib steh’n” [Lūdzu, apstājies]. Tas skan gandrīz vienkārši, pat bērnišķīgi, taču tieši tāpēc trāpa precīzi: skaistākais mirklis paiet, tiklīdz to pamani.
Otrajā daļā viss kļūst ļoti personisks. Silts ķermenis drīz kļūst auksts, cilvēks guļ mīļotā apskāvienos un vēlas, lai tas ilgst mūžīgi, bet “die Zeit kennt kein Erbarmen” [laiks nepazīst žēlastību]. Dziesma atzīst, ka ikviens pazīst perfekto mirkli, tomēr, kad pienāk mūsu laiks, ir jāiet. Noslēguma vēlme “Augenblick, verweile doch” [Mirklīt, paliec] atgādina pazīstamu vācu izteicienu par vēlmi apturēt ideālo brīdi. Te tas nav sarežģīts dzīves padoms, drīzāk ļoti godīgs protests pret pulksteni: vēl nav gana, es vēl neesmu gatavs.