Vārds "pantomime" apzīmē teātra izrādi, kurā aktieri stāsta stāstu, izmantojot tikai žestus un mīmiku, bez vārdiem. Tas ir interesants vārds, jo mūsdienu angļu valodā to bieži lieto arī, lai aprakstītu situāciju, kas šķiet mākslīga, pārspīlēta vai pat absurda.
Šajā dziesmā Queen to izmanto, lai radītu spēcīgu tēlu par dzīves skatuvi, kurā notiek "mindless crime" (bezjēdzīgi noziegumi) un viss šķiet kā liela, uzvesta izrāde. Tas piešķir dziesmai dziļumu un liek aizdomāties par realitātes un ilūzijas robežām.
“The Show Must Go On” ir viena no grupas Queen spēcīgākajām un emocionālākajām himnām. Dziesma ir par apņēmību turpināt, neskatoties uz iekšējām sāpēm un grūtībām. Vārdi zīmē ainu, kurā runātājs jūtas apmaldījies “tukšās vietās” (Empty spaces) un apšauba dzīves jēgu, tomēr ir spiests saglabāt drosmīgu seju. Rindas “iekšēji mana sirds lūst, mans grims varbūt lobās, bet mans smaids joprojām paliek” (Inside my heart is breaking, my make-up may be flaking, but my smile, still, stays on) perfekti atspoguļo šo iekšējo cīņu – nepieciešamību uzstāties un slēpt savu ievainojamību no pasaules.
Šī dziesma ir dziļi personiska, jo tā atspoguļo solista Fredija Merkūrija apņēmību turpināt radīt mūziku, cīnoties ar smagu slimību. Neskatoties uz sāpēm un vēlmi “būt brīvam” (aching to be free), viņš paziņo, ka nekad nepadosies un stāsies pretī grūtībām ar smaidu. Dziesmas noslēgumā parādās cerības un pārvērtību tēma, kurā viņa dvēsele tiek salīdzināta ar “tauriņu spārniem” (wings of butterflies), simbolizējot, ka viņa gars un daiļrade dzīvos mūžīgi. Tas ir spēcīgs vēstījums par cilvēka gara spēku un mākslas nemirstību.