Scaramouch ir interesants vārds, kas apzīmē komēdijas tēlu no itāļu commedia dell'arte — bravurīgu, bet gļēvu kalpu.
Šis vārds ir neparasts un piešķir dziesmai teatrālu un nedaudz sirreālu noskaņu, lieliski atspoguļojot dziesmas dramatisko un fantāzijas pilno dabu. Tas nav ikdienišķs vārds, tāpēc tas piesaista uzmanību un liek aizdomāties par tā nozīmi dziesmas kontekstā.
“Vai šī ir īstā dzīve? Vai tikai fantāzija?” Ar šiem jautājumiem britu grupa Queen ieved mūs dziesmā “Bohemian Rhapsody”, kas ir kā episks ceļojums. Dziesma stāsta par “nabaga zēnu”, kurš jūtas iesprostots “zemes nogruvumā, bez izkļūšanas no realitātes”. Viņš atzīstas savai mātei šokējošā noziegumā: “Mammu, es tikko nogalināju cilvēku.” Šis notikums apgriež viņa dzīvi kājām gaisā, liekot viņam nožēlot, ka ir “izmetis prom” savu tikko sākušos dzīvi.
Dziesmas vidū stāsts pārvēršas par dramatisku un haotisku cīņu par viņa dvēseli. Atskan tādi vārdi kā “Scaramouch”, “Galileo” un pat “Bismillah”, kamēr balsu koris strīdas, vai viņu atbrīvot (“Let him go!”) vai nē (“We will not let you go!”). Galvenais varonis lūdzas par savu dzīvību, pieminot pat velnu Belcebulu. Dziesma noslēdzas ar atgriešanos pie sākotnējās nolemtības sajūtas, atkārtojot, ka “nekam patiesībā nav nozīmes” un ka viņam ir vienalga, “lai arī kā vējš pūstu”.