Wunderschön nozīmē "brīnišķīgs" vai "ļoti skaists". Tas ir spēcīgs vārds, kas apvieno "Wunder" (brīnums) un "schön" (skaists), radot pastiprinātu skaistuma sajūtu.
Dziesmā tas tiek lietots, lai aprakstītu atmiņas par pagātnes attiecībām, kas joprojām šķiet brīnišķīgas, neskatoties uz to, ka tās ir beigušās. Tas parāda, kā pat sāpīgas atmiņas var saglabāt savu skaistumu un nozīmi.
Vai tev kādreiz ir gadījies pamosties un uz pāris sekundēm aizmirst, ka kāds cilvēks vairs nav tavā dzīvē? Tieši par to vācu rokgrupa AnnenMayKantereit dzied dziesmā "Sieben Jahre" ("Septiņi gadi"). Stāstītājs vēro draugu, kurš joprojām prāto "Was wäre wenn?" ("Kas būtu, ja būtu?") un runā par meiteni, kuru pēdējo reizi saticis pirms septiņiem gadiem. Lai gan pagājis tik ilgs laiks, viņš no rītiem joprojām apjūk: "Und dann denkst du für ein paar Sekunden / Dass sie noch da ist" ("Un tad tu uz pāris sekundēm iedomājies / Ka viņa vēl ir šeit").
Dziesma trāpīgi parāda, cik spītīga mēdz būt atmiņa. Draugs vēlas bēgt prom pie dabas, kad kļūst par grūtu: "Willst du wieder auf das große Meer hinaus" ("Tu atkal gribi doties projām uz lielās jūras"), taču no jūtām aizbēgt nevar. Vācu valodas sarunvalodas frāze "Sowas kriegst du aus'm Herzen nich' mehr raus" ("Kaut ko tādu no sirds vairs ārā nedabūsi") pasaka visu: pagātne paliek skaista ("wunderschön"), pat ja dzīve iet uz priekšu un atbilžu uz senajiem jautājumiem vienkārši nav.