Vārds "impasse" latviski nozīmē "strupceļš" vai "bezizeja". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs, bet precīzi raksturo sarežģītu situāciju.
Dziesmā Marília Mendonça to izmanto, lai aprakstītu attiecību strupceļu, kurā viena puse izvairās no sarunas un jūtu atklāšanas. Viņa aicina atrisināt šo "impasse" un atzīt "trako kaislību", kas pastāv starp viņiem.
Šī dziesma, “Impasse” no Marília Mendonça, ir par to mulsinošo brīdi, kad viens cilvēks ir pilnīgi iemīlējies un gatavs atklāt savas jūtas, bet otrs kautrējas un baidās. Dziesmas stāstītāja ir apņēmības pilna saprast, kas notiek otra cilvēka galvā, sakot: “Eu só queria entender seus pensamentos / E o que realmente 'tá rolando” [Es tikai gribēju saprast tavas domas / Un kas patiesībā notiek].
Viņa redz, ka otra puse izvairās no acu kontakta un slēpj savas jūtas, tāpēc aicina: “Senta aqui um pouco, sem ter pressa / Conta tudo, a hora é essa / Fala o que tem pra falar” [Apsēdies šeit uz brīdi, nesteidzies / Izstāsti visu, tagad ir īstais laiks / Saki, kas tev sakāms]. Viņa pat piedāvā pielāgoties otra cilvēka veidam, ja vien viņi varētu vienkārši parunāt: “Não é que eu 'to querendo do meu jeito / Eu me ajeito no seu jeito / Basta a gente conversar” [Nav tā, ka es gribu pa savam / Es pielāgošos tavam veidam / Mums tikai jāparunā]. Bet otra puse saka “nē”, kamēr stāstītāja domā “jā”, un viņas bailes neļauj viņai padoties. Dziesma ir aicinājums pārvarēt šo strupceļu un ļauties “louca paixão” [trakajai kaislei], apskaujot un skūpstoties, jo stāstītāja ir gatava parūpēties par otru: “Me abraça e me beija / Que eu tomo conta de você” [Apskauj mani un skūpsti mani / Es par tevi parūpēšos].