아른거려 nozīmē 'mirgot', 'atspīdēt' vai 'parādīties neskaidri'. Tas nav ikdienišķs vārds, bet gan poētisks veids, kā aprakstīt kaut ko, kas nepārtraukti parādās prātā vai acu priekšā, piemēram, atmiņas vai ilgas.
Dziesmā DAY6 to izmanto, lai aprakstītu, kā mīļotā cilvēka smaids nepārtraukti atspīd viņu acu priekšā, pat ja viņš nav klāt. Tas lieliski atspoguļo ilgas un apsēstību ar otru cilvēku, padarot to par ļoti emocionālu un saistošu vārdu.
DAY6 dziesmā “What Can I Do” stāstītājs ir pilnībā ieķēries cilvēkā, kurš sūta pretrunīgus signālus. Viņš nesaprot, ko otrs īsti jūt: “너에게 나는 도대체 뭔 거니” [Kas es tev vispār esmu?] un “만날 때마다 다른 넌” [Tu katru reizi, kad satiekamies, esi citāds]. Pat tad, ja šis cilvēks atrod laiku visiem citiem, stāstītājam šķiet, ka viņam vietas nepaliek. Frāze “날 들었다 놨다” [Tu mani te pacel, te noliec] ir izteiciens par emocionālu raustīšanu: vienu brīdi dod cerību, nākamajā to atņem.
Visjautrākais ir tas, ka stāstītājs visu lieliski apzinās. Viņš saka: “나쁘지 넌 나도 알지” [Es pats zinu, ka tu neesi labs], tomēr uzreiz atzīst: “좋은 걸 뭐 어떡해” [Tu man patīc, ko lai dara?]. Šeit “뭐 어떡해” ir sarunvalodisks, mazliet bezpalīdzīgs “nu ko lai es daru?”. Viņš turpina skatīties uz reizēm saņemtajiem smaidiem un vecajām īsziņām, tās atkal un atkal pārlasot, lai gan zina, ka izskatās muļķīgi. Dziesmas atkārtotais “난 그냥 너랑 같이 있는 게 좋아” [Man vienkārši patīk būt kopā ar tevi] pasaka visu tieši: prāts brīdina bēgt, bet sirds joprojām izvēlas palikt.