설레임 [seolleim] apzīmē patīkamu satraukumu un sirds trīsas, kas rodas, gaidot tikšanos ar kādu īpašu cilvēku. Dziesmā šī sajūta ir sajaukta ar bailēm: dziedātājs priecājas par atkalsatikšanos, bet arī baidās, ka otrs pamanīs, ka viņš joprojām ilgojas.
Ikdienā biežāk sastopama forma ir 설렘 [seollem], taču dziesmas tekstā izmantots 설레임 [seolleim]. Šis vārds ir īpaši atmiņā paliekošs, jo vienā vārdā ietver gan romantisku gaidīšanu, gan ievainojamu satraukumu.
“I Smile” ir dziesma par tikšanos ar cilvēku, kura vēl joprojām pietrūkst. Pēc ilga laika bijušais tuvinieks pats uzraksta un ierosina satikties, kaut vai uz īsu brīdi. Stāstītājs nevar šo uzaicinājumu noraidīt: viņā vienlaikus ir priecīgs satraukums un bailes, jo viņš vēl nav ticis pāri ilgām un baidās, ka otrs to pamanīs. Tāpēc viņš sev apsola: “Šodien, pat ja sāp, tavā priekšā izlikšos, ka viss ir kārtībā un man klājas labi. Es noteikti smaidīšu.”
Īpaši labi strādā tas, cik vienkāršs un mazliet sāpīgi praktisks ir šis plāns: smaidīt tikšanās laikā, lai abi vismaz reizēm varētu satikties ar smaidu. Viņš pamana, ka otrs joprojām izskatās tāpat un ka viņa smaids joprojām ir skaists. Patiesībā viņš gribētu tūlīt lūgt: “Atgriezies pie manis,” taču šodien to nesaka. Viņš zina arī, ka pēc aiziešanas smaids, visticamāk, pazudīs. Tieši tāpēc atkārtotais “I smile” skan nevis kā viegla laime, bet kā apzināts solījums noturēties līdz pēdējam brīdim.