Vārds "쓰라리는" (sseurarineun) nozīmē "sāpošs" vai "dedzinošs". Tas nav ikdienišķs vārds, ko dzirdētu katrā dziesmā, un tas piešķir dziesmai dziļāku emocionālo toni.
Šajā dziesmā DAY6 to izmanto, lai aprakstītu "쓰라리는 이 상처가" (sseurarineun i sangcheoga), kas tulkojumā nozīmē "šī sāpošā brūce". Tas lieliski atspoguļo dziesmas tēmu par cerību, ka rīt sāpes mazināsies un brūces dzīs, padarot to par spēcīgu un atmiņā paliekošu vārdu.
DAY6 dziesmā “Maybe Tomorrow” stāstītājs ir iestrēdzis dienās, kurās “lai ko darītu, viss ir tāpat un nemainās”. Viņš cenšas kaut ko darīt, tomēr sāpes, kas viņu ieskauj, nepazūd. Pasaule kļūst izplūdusi, un viņš nezina, pa kuru ceļu iet. Ļoti tieša ir rinda “시간아 흘러가” [Laiks, plūsti tālāk]. Tā skan kā lūgums laikam beidzot izkustināt šo smago brīdi. Arī asaras sakrājas tik ļoti, ka viņš paceļ galvu, lai gan skats ir miglains.
Tomēr dziesma turas pie viena maza solījuma: “내일이 오면 오늘보단 나아지겠지” [Kad pienāks rītdiena, būs labāk nekā šodien]. Brūce varētu sāpēt mazāk, stindzinošais aukstums varētu rimties, un kādu dienu atgriezties smaids. Pavasaris šeit ir skaista, saprotama metafora siltumam, kas apskauj sirdi pēc auksta perioda. Pat ja uzlabojumu vēl nevar redzēt, stāstītājs turpina, jo spēj iztēloties, kas atrodas aiz šī brīža. “Maybe tomorrow” atkārtojas kā vienkārša, mazliet trausla cerība: varbūt rīt. Un pēc tam rītdienas krāsies cita virs citas, līdz beidzot pienāks gaidītā diena.