Hallelujah ir ebreju izcelsmes vārds, kas nozīmē "Slavējiet Kungu" vai "Slava Dievam". Tas ir izsaukums, ko bieži lieto, lai izteiktu prieku, pateicību vai atvieglojumu, īpaši reliģiskā kontekstā.
Šajā dziesmā Eds Šīrans to izmanto, lai izteiktu dziļu mīlestību un pateicību savai mātei, kura ir mirusi. Tas nav tikai reliģisks vārds, bet gan veids, kā izteikt visdziļākās emocijas par zaudējumu un mīlestību, kas paliek.
Šī britu mākslinieka Eda Šīrana dziesma ir neticami personisks un emocionāls stāsts par zaudējumu. Vārdos tiek zīmēta aina, kurā dziedātājs pēc savas mammas nāves kārto viņas istabu. Viņš izvāc ikdienišķas, bet nozīmīgas lietas, piemēram, "lielveikala puķes no palodzes" un "apsveikuma kartītes", kas rada spilgtu un sirdi plosošu ainu. Dziedātājs neslēpj savas sāpes, atzīstot: "Esmu salauzts gabalos, tas mani plēš pušu".
Tomēr dziesma nav tikai par skumjām. Tā ir arī skaists veltījums mīlestībai un atmiņām. Šīrans atrod mierinājumu atziņā, ka "salauzta sirds ir sirds, kas ir mīlēta". Piedziedājumā viņš savu mammu sauc par eņģeli, kurš izpleš spārnus, lai dotos mājās. Tā ir aizkustinoša dziesma par atvadīšanos, kas vienlaikus svin mīlestības pilnu dzīvi un mātes un dēla īpašo saikni.