Incanto nozīmē 'burvība' vai 'valdzinājums'. Tas ir skaists vārds, kas rada maģisku un romantisku noskaņu.
Dziesmā Andrea Bocelli to izmanto, lai aprakstītu rīta burvību Portofino, kad jūra atnesa viņa mīlestību: "Nel dolce incanto del mattino, Il mare ti ha portato a me" (Rīta saldajā burvībā jūra tevi atnesa man). Tas lieliski raksturo vietas un brīža īpašo pievilcību.
Andrea Bočelli ar šo dziesmu aizved mūs uz mazo Itālijas piekrastes pilsētiņu Portofino, kur notiek īsta kino cienīga satikšanās. Galvenais varonis atzīstas, ka joprojām tic sapņiem (Perché nei sogni credo ancor [Jo es joprojām ticu sapņiem]), un sauc šo mīlestību par dīvainu likteņa spēli (Lo strano gioco del destino [Dīvainā likteņa spēle]). Viss notiek rīta maģijā, kad jūra burtiski atnes viņam mīļoto cilvēku. Šeit nav nekādas liekas drāmas — tikai skaidra, silta atmiņa par debesīm un gaidīšanu (Ricordo un angolo di cielo / Dove ti stavo ad aspettar [Atceros debesu stūrīti, kur tevi gaidīju]).
Dziesmas teksts vienkārši un atklāti pasaka galveno: pēc šīs satikšanās vientulība ir beigusies. Rindiņa Non è più triste il mio cammino [Mans ceļš vairs nav skumjš] lieliski parāda, kā viens brīdis pie jūras var pilnībā mainīt noskaņojumu. Viss stāsts balstās uz konkrētām atmiņām par mīļotās seju un neaizmirstamiem skūpstiem (Quei baci più non scorderò [Tos skūpstus es vairs neaizmirsīšu]), padarot Portofino par personīgu laimes simbolu.