Restless nozīmē 'nemierīgs' vai 'nevarīgs atrast mieru'. Tas apraksta sajūtu, kad nevari atrast mieru vai atpūtu, bieži vien uztraukuma vai nepacietības dēļ.
Dziesmā Adele to izmanto, lai aprakstītu sajūtu, ko rada novecošana: "We were sad of getting old, it made us restless" (Mēs bijām bēdīgi par novecošanu, tas mūs padarīja nemierīgus). Tas lieliski atspoguļo to, kā laika ritējums var radīt iekšēju nemieru un vēlmi pēc pagātnes.
Šī Adeles dziesma ir kā ceļojums atpakaļ laikā, vai ne? Tā ir par nejaušu satikšanos ar kādu no pagātnes, iespējams, senu mīlestību, un par visām tām atmiņām, kas pēkšņi atdzīvojas. Adele dzied par to, kā visi apbrīno šo cilvēku – "Everybody loves the things you do / From the way you talk / To the way you move" [Visiem patīk tas, ko tu dari / No tā, kā tu runā / Līdz tam, kā tu kusties]. Bet viņa cer, ka šis cilvēks ir viens, lai viņa varētu aprunāties, jo viņa visu nakti ir bijusi viena un cer, ka tas ir kāds, ko viņa pazina. Tas ir tik pazīstami, vai ne? Tā sajūta, kad redzi kādu un ceri, ka viņš ir tas, ko tu atceries.
Dziesma turpinās ar to, ka šis cilvēks izskatās kā no filmas un skan kā dziesma, un tas visu atgādina par laiku, "When we were young" [Kad mēs bijām jauni]. Adele vēlas viņu nofotografēt, it kā tas būtu pēdējais brīdis, kad viņi varētu būt tādi, kā agrāk, pirms viņi saprata, ka ir skumji novecot. Tas ir tik aizkustinoši, kā viņa atceras, ka baidījās stāties pretī savām bailēm un ka viņš teica, ka ir pārcēlies uz ārzemēm. Un tomēr, viņa joprojām rūpējas. Vai arī viņš? Tas ir jautājums, kas paliek gaisā. Man šķiet, ka šī dziesma lieliski parāda to nostalģiju un skumjas, kas nāk ar atmiņām par pagātni, un to, cik ļoti mēs dažreiz vēlamies atgriezties tajā laikā, kad viss bija vienkāršāk.