Вище Неба (Vyshche Neba) Lyrics in Latvian by Океан Ельзи (Okean Elzy)
Абордаж ir dramatisks jūrniecības vārds, kas nozīm ienaidnieka kuģa ieņemšanu, tam pietuvojoties un uzkāpjot uz klāja.
Dziesmā frāze «ти наступаєш на абордаж» lietota tēlaini: mīļotā uzbrūk stāstītāja jūtām tik neatvairāmi, it kā ieņemtu viņa kuģi.
Šī ir dziesma par cilvēku, kurš mīlestībā zaudē līdzsvaru. Dienas beigas nozīmē, ka mīļotā drīz aizies, un viņš lūdz: „Хей хоч сьогодні не йди” [Hei, tikai šodien neaizej]. Tad sākas lieliska, mazliet sirreāla aina: „Я відчуваю як падаю в небо” [Es jūtu, kā krītu debesīs]. Viņš nekrīt lejup, bet augšup, un nevar atrast vietu, kur apstāties. Tāpēc atkārtojums „Вище неба” [Augstāk par debesīm] skan gan kā apbrīna, gan kā pārmetums: mīļotā ir pārāk tālu, lai viņš viņu sasniegtu.
Dziesmā viņa ir reizē briesmas un laime. Viņas acis ir „моя небезпека” [manas briesmas], bet arī „щастя моє” [mana laime]. Auksts ūdens nepalīdz pret karstumu, un dvēsele neļauj vienkārši „izdzert atmiņu”, lai visu aizmirstu. Īpaši koša ir jūrnieciska frāze „ти наступаєш на абордаж” [tu dodies uzbrukumā, tu pārņem manu kuģi]. Tas nav stāsts par īstu kuģi, bet par cilvēku, kurš jūtas pārņemts: viņš grib klusēt vai aizbēgt, taču viņa visu jau zina un viņu nelaidīs prom. Beigās paliek tiešs jautājums: „як то я без тебе” [kā gan es bez tevis?].
