Vārds "oblīo" nozīmē "aizmirstība" vai "aizmirstība". Tas ir spēcīgs un poētisks vārds, kas nav bieži sastopams ikdienas sarunās vai dziesmās.
Dziesmā Måneskin to izmanto, lai runātu par atgriešanos no aizmirstības, it kā atgūstot sevi pēc grūta perioda. Tas piešķir dziesmai dziļumu un filozofisku nokrāsu, aicinot klausītāju domāt par laika un atmiņas nozīmi.
„ZITTI E BUONI” nozīmē „Klusējiet un uzvedieties labi!”. Tā ir pavēle daudzskaitlī, un dziesmā tā skan ironiski: stāstītājs atsakās pielāgoties cilvēkiem, kuri viņu vērtē, lai gan paši „nezina, par ko runā”. Sākumā viņš rāda netīras drēbes, dubļus un cigareti starp pirkstiem, pēc tam atzīst: „Scusami, ma ci credo tanto” [Piedod, bet es tam ļoti ticu]. Viņš tic, ka spēs izdarīt lielu lēcienu, pat ja ceļš iet kalnā, tāpēc trenējas. Itāļu sarunvalodas vārdi „fra'” un „siga'” nozīmē aptuveni „brāl” un „cīga”, tāpēc sākums skan ļoti ikdienišķi un ielas valodai tuvi.
Dziesmas centrā ir atkārtotā doma „Sono fuori di testa, ma diverso da loro” [Es esmu traks, bet atšķirīgs no viņiem]. „Fuori di testa” burtiski nozīmē „ārpus galvas”, bet sarunvalodā tas ir „traks” vai „dīvains”. Šeit dīvainība nav kauns: arī otrs cilvēks un viņi visi ir „ārpus galvas”, tikai ne tādi kā pārējie. Tālāk parādās tēli par slēgtām durvīm, kuras viņš nu grib izspert ar kājām, skatienu augšup kā alpīnistam un gaisu, kura trūkst. Īpaši asprātīga ir rinda „Vi conviene toccarvi i coglioni / Vi conviene stare zitti e buoni” [Jums labāk pieskarties sev pie sēkliniekiem / Jums labāk klusēt un uzvesties labi]: pirmajā daļā ir māņticīgs žests, lai novērstu nelaimi, bet otrā atgādina dziesmas nosaukuma pavēli. Tāpēc šis nav mierīgs aicinājums paklausīt. Tas ir ass paziņojums: runājiet, cik gribat, bet es turpināšu kāpt augšup un būšu citāds.