Güiro ir tradicionāls Latīņamerikas perkusiju instruments, kas izgatavots no izdobta ķirbja vai koka ar rievotu virsmu, pa kuru berzē nūjiņu, radot raksturīgu skaņu.
Šajā dziesmā Bad Bunny to izmanto rotaļīgā un nedaudz divdomīgā veidā, sakot: "Y sería cabrón que tú me toques el güiro" (Un būtu forši, ja tu man spēlētu güiro). Tas var attiekties gan uz burtisku instrumenta spēlēšanu, gan uz intīmāku, metaforisku nozīmi, kas piešķir vārdam interesantu un negaidītu pavērsienu dziesmas kontekstā.
Bad Bunny šajā dziesmā atrodas Puertoriko, Sanhuanā, baudot saulrietu, ielas vakarus un cilvēkus, kuru prombūtni viņš labi saprot: „Disfrutando de todas esas cosas que extrañan los que se van” [Baudu visas tās lietas, pēc kurām aizbraukušie ilgojas]. Tomēr prieks visu laiku sajaucas ar nožēlu. Viņš gribētu atgriezties pie pēdējās reizes kopā ar kādu sev svarīgu cilvēku, pateikt neizteikto un uzņemt fotogrāfijas, kuras toreiz neuzņēma. Piedziedājuma doma ir pavisam tieša: „Debí tirar más fotos de cuando te tuve” [Man vajadzēja uzņemt vairāk fotogrāfiju, kad tu biji ar mani] un „Debí darte más besos y abrazos las veces que pude” [Man vajadzēja dot tev vairāk skūpstu un apskāvienu, kad vien varēju].
Pēc tam dziesma aiziet skaļā, mazliet haotiskā draugu vakarā. Viņš piemin vectēvu, domino spēli, Santurci, kā arī bumbu, salsu, plena un bungu spēli. „Corillo” nozīmē draugu kompāniju, bet „güiro” ir mūzikas instruments, ko spēlē, velkot kociņu gar robaino virsmu. Rinda „Vamos a disfrutar, que nunca se sabe si nos queda poco” [Baudīsim, jo nekad nevar zināt, cik daudz laika mums vēl palicis] izskaidro visu vakara noskaņu: jāsapulcējas, jāuzņem tā kopīgā fotogrāfija un jāpasaka savējiem, ka viņus mīl, kamēr visi vēl ir kopā. Pat iereibšana un muļķošanās šeit kļūst par atgādinājumu nepalaist garām dzīvos mirkļus.