Obłąkany nozīmē 'traks' vai 'ārprātīgs'. Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta stāvokli, kad cilvēks ir zaudējis veselo saprātu vai ir dziļi satraukts.
Dziesmā Sanah to lieto, lai aprakstītu savu emocionālo stāvokli, atrodoties uz lielas jūras, simts jūdzes no krasta. Tas rada spilgtu tēlu par vientulību un izmisumu, kas ir gan burtisks, gan metaforisks, padarot šo vārdu ļoti ietekmīgu un neaizmirstamu.
Sanah dziesma "Hymn" ir skaists un aizkustinošs ceļojums pa dziļām skumjām un ilgošanos. Dziesmas vārdi ir pilni ar poētiskām metaforām, kas atklāj dziedātājas iekšējo pasauli. Viņa jūt skumjas, pat ja apkārtne ir skaista, kā to parāda rinda "Smutno mi, Boże, dla mnie na zachodzie / Rozlałeś tęczę blasków promienistą" [Man ir skumji, Dievs, man rietumos / Tu izlēji starojošu varavīksni]. Šī sajūta ir kā tukšas vārpas, kas stāv ar paceltu galvu, bet ir tukšas no prieka un piepildījuma.
Dziesmā ir jūtama arī vientulība un atsvešinātība no pasaules. Dziedātāja jūtas kā bērns, kas sēro par mātes aiziešanu, vērojot sauli, kas met pēdējos atspulgus. Viņa ir tālu no mājām, jūrā, un redz stārķus, kas atgādina par Polijas laukiem, radot vēl lielākas skumjas: "Żem je znał kiedyś na polskim ugorze / Smutno mi, smutno mi, Boże" [Es tos kādreiz pazinu Polijas tīrumos / Man ir skumji, man ir skumji, Dievs]. Pat apziņa par jaunu rītausmu nemazina šīs sāpes. Dziesma beidzas ar pārdomām par nāvi un aizmirstību, jautājot, kur viņa atradīs savu pēdējo atdusu, un atzīstot, ka pat bērna lūgšanas nespēs mainīt viņas likteni. Tā ir ļoti personiska un emocionāla dziesma par eksistenciālām skumjām un ilgošanos.