Vārds "filistrów" ir daudzskaitļa ģenitīvs no "filister", kas latviski nozīmē "filistrs". Tas apzīmē cilvēku, kurš ir materiālistisks, bez garīgām interesēm un nicina mākslu vai kultūru.
Dziesmā mākslinieki to lieto, lai aprakstītu sabiedrības daļu, kas neizprot un nenovērtē mākslu, koncentrējoties tikai uz naudu un materiālajām vērtībām. Tas ir spēcīgs vārds, kas izceļ mākslinieku cīņu un viņu lepnumu par savu aicinājumu, neskatoties uz grūtībām.
Dziesma "Eviva L'arte!" ir kā drosmīgs mākslinieku sauciens, kas atklāj viņu cīņu un lepnumu. Sanah un Krzysztof Zalewski dzied par to, ka mākslinieki bieži vien ir nabadzīgi – "Cóż, kto pieniędzy nie ma, jest pariasem" [Nu, tas, kam nav naudas, ir parija] un "My, którym często na chleb braknie suchy" [Mēs, kuriem bieži vien trūkst sausas maizes]. Viņi jūtas kā "do jesiennych tak podobni liści" [līdzīgi rudens lapām], kuru dzīve varbūt nav ne spļāviena vērta – "Choć życie nasze splunięcia niewarte" [Lai gan mūsu dzīve nav spļāviena vērta].
Tomēr, neskatoties uz grūtībām, viņi ar lepnumu paceļ galvas un izsauc: "Eviva l'arte!" [Lai dzīvo māksla!]. Māksla viņiem ir viss! Viņu dievs ir lepnums – "Duma naszym bogiem" [Lepnums ir mūsu dievs], un slava ir viņu saule – "Sława nam słońcem" [Slava mums ir saule]. Viņi ir "królom bez ziemi" [ķēniņi bez zemes], kuri var nomirt badā, bet viņu sirdīs deg Dieva ielikta uguns. Viņi ir gatavi cīnīties par savu mākslu un nekad nemainīs laurus pret zelta kroni. Tā ir spēcīga himna par mākslas spēku un tās radītāju nepiekāpību!