Вітер (Viter) Lyrics in Latvian by Parfeniuk
Босою nozīmē 'basām kājām', bez apaviem. Tas ir vienkāršs, bet ļoti tiešs vārds, kas rada tuvības un dabiskuma sajūtu, raksturojot kādu, kas staigā pa zemi bez aizsardzības.
Dziesmā skan "Де будеш мене зустрічати босою ти по росі" (Kur mani sagaidīsi basām kājām tu pa rasu), radot maigu un romantisku ainu no rīta rasas zem basām pēdām. Vārds piešķir dziesmai siltu un sirsnīgu noskaņu.
Šī dziesma ir kā atmiņu virkne par mīlestību, kas diemžēl beigusies. Dziesmas sākumā Parfeniuk atceras skaistus brīžus, piemēram, "А пам'ятаєш, як з тобою ми гуляли по вечорам?" [Vai atceries, kā mēs ar tevi vakaros pastaigājāmies?]. Viņš atceras, ka nekad nav saticis nevienu tādu kā viņa, un pat lietū viņi gāja kopā, zinot, kurp dodas.
Tomēr šīs atmiņas ir pretrunā ar tagadni. Viņš mēģina ar viņu sazināties: "Я тобі пишу не відповідаєш, Я тобі дзвоню не відповідаєш" [Es tev rakstu, tu neatbildi, Es tev zvanu, tu neatbildi]. Dziesmas galvenā ideja ir tāda, ka viņas vairs nav un viņš jūtas zaudēts. Vējš ir visu izpostījis: "Вітер все поламав" [Vējš visu salauza]. Tikai vējš zina, kāpēc viņš bieži neguļ un atceras viņu, aizverot acis, pat ja grib aizmirst. Viņš saka, ka nav klausījies citos un paļaujas uz savu galvu, bet tomēr jūtas zaudēts bez viņas.
