Боляче (Boliache) Lyrics in Latvian by Parfeniuk, Максим Бородін (Maksym Borodin)

Полоні nozīmē 'gūstā' jeb stāvoklī, kad kāds ir pilnībā pakļauts citam, tāpat kā gūsteknis nevar brīvi rīkoties. Šis vārds nāk no ukraiņu valodas un izsaka spēcīgu, gandrīz dramatisku sajūtu, nevis vienkārši saka 'mīlēt' vai 'piederēt'.

Dziesmā šis vārds apraksta mīlestību, kas ir tik stipra, ka dziedātājs jūtas kā pilnīgi pakļauts otram cilvēkam, zaudējis savu brīvību jūtu varā.

Šī dziesma ir kā emocionāls ceļojums pa salauztas sirds sāpēm, kuras Parfeniuk un Maksims Borodins izdzīvo ļoti atklāti. Dziesmas galvenais varonis jūtas kā grimstošs – “Я іду на дно, іду на дно” (Es eju uz dibenu, eju uz dibenu) – un šīs sāpes ir tik spēcīgas, ka viņš tās sauc par “Боляче, боляче, мама, боляче” (Sāpīgi, sāpīgi, mammu, sāpīgi). Viņš mēģina remdēt savas bēdas, dzerot vīnu virtuvē, kas tikai pastiprina šo sāpju sajūtu.

Dziesma izmanto spēcīgus tēlus, lai aprakstītu šīs attiecības. Mīļotā tiek salīdzināta ar jūru, kuras viļņi, it kā “дев'ятий вал” (devītais vilnis – tas ir slavens, milzīgs un postošs vilnis jūrnieku folklorā), ir viņu pārņēmuši un aiznesuši. Viņš jūtas iesprostots – “Я у твоїм полоні, Ти в моїй скроні” (Esmu tavā gūstā, Tu manā deniņā) – un šķiet, ka viņi ir iestrēguši “наче, на кордоні” (it kā uz robežas), nespējot ne iet tālāk, ne atgriezties. Neskatoties uz visu, viņš atzīst: “Я полюбив тебе такою, як ти є” (Es tevi iemīlēju tādu, kāda tu esi), uzsverot, ka viņi ir unikāli un pieder viens otram, pat ja ceļi ir šķīrušies. Tas ir tik skumji, bet arī ļoti patiess stāsts par mīlestību un zaudējumu.