Vārds "ficelles" burtiski nozīmē "aukliņas" vai "stīgas". Šajā dziesmā tas tiek lietots frazē "qui tire les ficelles", kas nozīmē "kurš velk aukliņas" jeb "kurš kontrolē situāciju".
Tas ir interesants vārds, jo tas atklāj dziesmas tēmu par kontroli un manipulāciju, īpaši attiecībā uz mākslīgo skaistumu un attiecībām. Tas nav ikdienišķs vārds, un tā metaforiskā nozīme piešķir dziesmai dziļumu.
“Parisienne” ir koķeta, mazliet traka vēlme atrast Parīzes meiteni, kura nav sajūsmināta par tūristu klišejām. Piedziedājumā Gims dzied: “Qui traverse au feu vert” [kura šķērso ielu pie zaļās gaismas] un “qui s’en fout d’la Tour Eiffel” [kurai ir vienalga par Eifeļa torni]. Tas izklausās gan smieklīgi, gan ļoti konkrēti: viņš grib meiteni, kura zina, kā uzvesties pilsētā, bet nav apburta tikai ar tās slavenākajiem simboliem. Vārds Parisienne nozīmē “parīziete”, tātad Parīzes sieviete.
Dziesmas ainās ir arī nakts dzīve, greznība un juceklis. Tiek pieminēti Champs-Élysées, viena no Parīzes slavenākajām alejām, un Avenue Montaigne, kas tekstā saistās ar dārgu, profesionālu vidi. Meitene reiz bija kopā ar stāstītāju, kad “c’était la misère” [bija grūti laiki], un tagad viņa grib nopietnas attiecības, nevis tikai izklaidi. Tikmēr viņš jūtas piesiets telefonam: “T’es la plus belle de mon tél’” [tu esi skaistākā mana telefona ekrānā], kam seko vārds “artificielle” [mākslīga], tāpēc digitālais tēls nav gluži īsta tuvība. Franču ielas slengs un īsie izsaucieni piešķir tekstam bravūrīgu ritmu, bet beigas ar “On sort les gros billets” [mēs izvelkam lielās banknotes] un atkārtoto “Appelle les pompiers” [sauciet ugunsdzēsējus] visu pārvērš pārspīlētā, skaļā nakts ballītē.