Vārds "magicienne" nozīmē "burve". Tas ir interesants un neparasts vārds, kas dziesmā parādās vairākas reizes, piešķirot tai noslēpumainu un maģisku noskaņu.
Dziesmā GIMS to izmanto, lai aprakstītu sievieti, kura ir tik valdzinoša un ietekmīga, ka šķiet, ka viņai piemīt maģiskas spējas. Viņa spēj mainīt lietu gaitu un atstāt neizdzēšamu iespaidu uz dziesmas varoni, gluži kā īsta burve.
Šajā dziesmā GIMS sarunājas ar debesīm par kādu sievieti, kura ir tik pārsteidzoša, ka šķiet kā burve. Viņš dzied: “Ciel, tu n'm'avais pas dit qu'c'était une magicienne” (Debesis, tu man neteici, ka viņa ir burve). Viņa ir tik neparasta, ka šķiet, ka viņa vienkārši “est tombée du ciel” (nokrita no debesīm). Šī sieviete viņa dzīvē ienes gan sapņainus, gan murgainus brīžus. Vienu brīdi viņš redz murgu, ka ir bankrotējis, bet nākamajā jau “retrouvé la vue dans le Ferrari vert” (atguvis redzi zaļā Ferrari).
Dziesma ir par sarežģītām attiecībām, kurās ir gan meli, gan šaubas. Viņš atzīstas: “J't'ai menti le jour où on regardait la mer” (Es tev meloju dienā, kad mēs skatījāmies uz jūru). Lai gan stāsts ir beidzies, viņš to atceras kā kaut ko skaistu: “Va leur dire que c'était une belle histoire” (Ej un saki viņiem, ka tas bija skaists stāsts). Tā ir dziesma par mīlestību, kas ir gan maģiska, gan postoša, un par to, kā izvēles veido mūsu dzīvi.