Kıyan ir vārds, kas cēlies no darbības vārda kıymak, kas nozīmē 'nogalināt', 'upurēt' vai 'nodarīt pāri'. Šis vārds nav ikdienišķs un piešķir dziesmai dramatisku nokrāsu.
Dziesmas kontekstā Buray dzied: "Ölsem de kıyan senin elindir" (Pat ja es nomiršu, slepkava būs tava roka). Tas ir spēcīgs un poētisks veids, kā izteikt mīlestības intensitāti un to, ka viņš ir gatavs pieņemt jebkādas sāpes no mīļotā cilvēka, pat ja tas nozīmētu viņa galu. Tas parāda dziļu uzticību un nodošanos.
Buray dziesmā “İstersen” jeb “Ja vēlies” mīlestība parādās kā atgriešanās pie jūtām, kuras cilvēks bija pazaudējis. Viens smaids atkal ļauj tām atrast ceļu, pat ja iemīlējušais apzināti notic katrai otrās personas pasakai: “Bir gülüşle kavuşmakmış aşk” [Mīlestība ir atkal satikt savas jūtas ar vienu smaidu]. Īpaši skaists ir rudens tēls: kamēr lapas kļūst dzeltenas, mīlestība šajā cilvēkā “yeşile bürünür” [ietērpjas zaļā krāsā], it kā tieši tad tā atgūtu dzīvību.
Dziesmas stāstītājs sevi pilnībā nodod otram cilvēkam. “Al bütün varım yoğum senindir” [Ņem visu, kas man ir, tas pieder tev] ir ļoti tiešs solījums, bet pēc tam teksts kļūst vēl dramatiskāks: otrs drīkst viņu sāpināt, salauzt vai pat iznīcināt, jo “Sen dokun ziyan olmaz bana” [Ja pieskaries tu, man nekas ļauns nenotiks]. Šeit “ja vēlies” nav vienaldzība, bet uzticēšanās līdz galējībai. Viņš ir gatavs šķērsot kalnus un ceļus, lai tikai tiktu ierakstīts mīļotā cilvēka nākotnē: “Sen iste dağları, sen iste yolları aşayım” [Ja vēlies, es pārvarēšu kalnus un ceļus].