Зорепади (zorepady) nozīmē "zvaigžņu lietus" vai "meteoru lietus". Tas ir skaists un poētisks vārds, kas retāk sastopams ikdienas sarunās.
Dziesmā tas tiek lietots metaforiski, lai aprakstītu dāvanas vai pārmērīgu uzmanību, ko dziesmas varone saņem no kāda. Viņa saka: "Ти даруєш зорепади мені, зупинись" (Tu man dāvā zvaigžņu lietu, apstājies), norādot, ka šī pārmērīgā dāvināšana viņu mulsina un liek justies vēl vairāk apmulsušai. Tas piešķir vārdam dziļāku nozīmi dziesmas kontekstā.
Victoria NIRO, Ukrainas māksliniece, dziesmā “Не Знаю” jeb “Es nezinu” ievelk mūs ļoti pazīstamā attiecību juceklī: viņa un puisis ir tuvi draugi, ilgi sarunājas pa telefonu un nemanot pavada stundas. Taču viņš vēlas ko vairāk, dāvina ziedus un pat “зорепади” [zvaigžņu lietus], bet viņa jūtas apjukusi. Rinda “Бо я не твоя” [“Jo es neesmu tava”] skan kā mēģinājums novilkt robežu, lai gan sirds pati šo robežu visu laiku pārkāpj. Atkārtojums “Не знаю” [“Es nezinu”] kļūst par dziesmas āķi: viņa nezina, ko viņam teikt, ko pati jūt un kas ar viņiem notiks.
Otrajā daļā apjukums pārvēršas satraukumā. Puisis vairākas dienas nav redzams tiešsaistē, un viņa neguļ, domājot, kur viņš ir un ar ko sarunājas. Viņa pati sev jautā: “Все ж таки, хто ти мені?” [“Kas tu man tomēr esi?”] Dziesmas beigās izskan steidzams telefona sauciens “Ей, ало, ало, не мовчи” [“Ei, hallo, hallo, klusē nedrīksti”]. Tas ir mazliet smieklīgi un ļoti cilvēcīgi: sākumā viņa baidās no pārāk lielas uzmanības, bet, kad puisis pazūd, klusums kļūst vēl grūtāks. Latvijas valodas apguvei noder arī “Я не знаю” [“Es nezinu”], kas šeit nav tikai nezināšana, bet atkārtots mēģinājums saprast pašai sevi.