Mittelfingern burtiski nozīmē "vidējiem pirkstiem". Šis vārds ir interesants, jo tas tiek lietots nevis tiešā, bet gan pārnestā nozīmē.
Dziesmā tas parādās frāzē "Denn ich weiß, mit Mittelfingern lösen wir dieses Problem hier nicht" (Jo es zinu, ar vidējiem pirkstiem mēs šo problēmu neatrisināsim). Šeit "Mittelfingern" simbolizē agresiju, necieņu un konfrontāciju, atsaucoties uz žestu, kas izsaka nicinājumu. Tas ir spēcīgs veids, kā izteikt, ka problēmas nevar atrisināt ar naidu un agresiju, bet gan ar dialogu un kompromisiem.
Šī dziesma ir tieša saruna ar Austrumvāciju, ko dziedātāja sauc par “Mein Osten” [mans Austrums]. Tā sākas ar skarbu televīzijas ziņu ainu: “Die traurigen Bilder / Einer dunklen Nacht” [skumjie attēli / tumšā naktī], bet ekrāna teksta joslā parādās viņas dzimtās pilsētas vārds. Viņa atkārto: “Ich vergess’ nicht, wo ich herkomm’” [es neaizmirstu, no kurienes nāku]. Tas nav romantisks skatījums uz dzimteni. Viņa redz Austrumu dusmas un saprot daļu no tām, tomēr arī atgādina, ka reģions nav “komplett im Arsch” [pilnīgi pakaļā]. Šis ir rupjš, sarunvalodīgs izteiciens, kas dziesmā skan apzināti asi.
Dziesmas centrā ir plaisas ģimenēs un pašā dziedātājā. Viņa saka, ka ar “Mittelfingern” [vidējiem pirkstiem, proti, nepieklājīgu žestu] problēmas atrisināt nevarēs. Būs jārunā, jāstrīdas un jāmeklē kompromisi, savukārt “Ideen von 1933” [1933. gada idejas] ir jāatraida. Tajā pašā laikā viņa neatsakās no savām saknēm: “Meine Wurzeln, mein Revier” [manas saknes, mana teritorija]. Austrums viņai ir gan skarbs, gan sirsnīgs, “ruppig, herzlich” [rupjš, sirsnīgs], un dziesmas cerība ir ļoti konkrēta: panākt, lai bailes neuzvar. Tā ir stingra, bet mīloša nostāja pret savu izcelsmes vietu.