Gnadenlos burtiski nozīmē “bez žēlastības” un raksturo kaut ko nežēlīgu vai nesaudzīgu.
Dziesmā šis vārds apzīmē skarbo realitāti, kuru varone uz brīdi aizmirst. Tas pastiprina kontrastu starp viņas ciešanām un ilgošanos pēc kaut nelielas laimes.
„Himmel Auf” nozīmē „Kad debesis atveras?” vai brīvāk: „Kad beidzot viss kļūs gaišāks?” Dziesma seko cilvēkam, kurš nes sev līdzi „1000 Kreuze” [1000 krustus] un katru rītu iet caur tām pašām durvīm, lai gan vairs nesaprot, kāpēc. Dienas viņam izslīd no rokām un traucas „Ungebremst gegen die Wand” [bez bremzēm pret sienu]. Viņš neprasa bagātību vai brīnumu, tikai „ein kleines bisschen Glück” [mazliet laimes]. Tāpēc atkārtotais jautājums „Wann reißt der Himmel auf?” [Kad debesis atvērsies?] skan kā ļoti tiešs lūgums: vai arī viņam kādreiz būs vieglāk?
Otrajā daļā uzmanība pievērsta sievietei, kura aizmirst nežēlīgo realitāti, kad „das süße Gift in ihre Venen schießt” [saldā inde ieplūst viņas vēnās]. „Der kalte Himmel und das kalte Berlin” [aukstās debesis un aukstā Berlīne] padara pilsētu gandrīz fiziski aukstu, bet rinda par to, ka „unser Netz sie nicht aufgefangen haben” [mūsu tīkls viņu neuztvēra], norāda uz cilvēkiem un sistēmu, kas viņu nav pasargājuši. Abiem tēliem vajag pārsteidzoši maz: nevis paradīzi, bet mazu laimes iespēju un zīmi, ka tunelis kaut kur beidzas ar gaismu.