Likfärd tulkojas kā "bēru gājiens" vai "pēdējais ceļojums". Tas ir spēcīgs un dramatisks vārds, kas nav bieži sastopams ikdienas sarunās.
Dziesmā tas attiecas uz karaļa Kārļa XII pēdējo ceļojumu mājup pēc viņa nāves. Vārds izceļ dziesmas vēsturisko un svinīgo toni, aicinot domāt par karaļa likteni un viņa tautas sērām.
Šī dziesma ir par Zviedrijas karaļa Kārļa XII nāvi un to, kā viņa karavīri nesa viņu mājās. Sabaton, kas ir zviedru grupa, bieži dzied par vēsturiskiem notikumiem, un šī dziesma nav izņēmums. Tā sākas ar vārdiem "Döden stod för dörren, denna kalla vinternatt" (Nāve stāvēja pie durvīm šajā aukstajā ziemas naktī), kas uzreiz rada drūmu noskaņu.
Dziesma stāsta par to, kā karavīri jautā, kas viņus tagad vadīs, jo viņu karalis ir miris: "Mist vår kung, vår sorg är tung, när hans styre tagit slut" (Zaudējām savu karali, mūsu sēras ir smagas, kad viņa valdīšana beigusies). Viņi arī apšauba viņa nāves apstākļus, jo "Trehundra år och ingen vet, Hans döds hemlighet" (Trīssimt gadus neviens nezina viņa nāves noslēpumu). Tas ir diezgan intriģējoši, vai ne? Dziesma beidzas ar atkārtotu frāzi "Leve Carolus Rex" (Lai dzīvo Kārlis Rekss), godinot mirušo karali, kamēr viņa sapnis "rann ut i sand" (izplūda smiltīs).