Harvoille ir vārds, kas nozīmē "retiem" vai "tikai dažiem". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs un piešķir dziesmai noslēpumainu un intīmu noskaņu.
Dziesmā Jenni Vartiainen dzied: "Joka harvoille luetaan" (Kas tiek lasīts tikai retiem). Tas norāda uz to, ka stāsts par viņu mīlestību ir kaut kas īpašs un privāts, ko saprot tikai daži, nevis visi. Tas padara dziesmas vēstījumu vēl personiskāku un aizkustinošāku.
Šī dziesma ir kā mīlestības apliecinājums, kas notiek tieši mūsu acu priekšā, pilsētas burzmā! Tā stāsta par diviem cilvēkiem, kuri ir kopā un nebaidās to parādīt, pat ja apkārt ir pilns ar svešiniekiem. Dziesmas sākumā mēs redzam, kā viens no viņiem steidzas pie otra, kurš jau gaida stacijā. Pat ja ir kavēšanās, mīļotais ir tik skaists kā vienmēr, un viņi nolemj šo vakaru pavadīt, turoties rokās un staigājot pa ielām.
Man ļoti patīk tas, kā dziesma uzsver, ka nav jāuztraucas par citu skatieniem. "Ihmisten edessä" [Cilvēku priekšā] un "Älä sinä muiden katseista välitä" [Neraizējies par citu skatieniem] – šīs rindas ir tik spēcīgas! Tās atgādina, ka svarīgākais ir tas, ka viņi ir kopā. Apkārtējie cilvēki neko nezina par viņu stāstu, un tas ir stāsts, kas tiek lasīts tikai retajiem. Tas ir par drosmi būt sev pašam un mīlēt atklāti, neļaujot pilsētas tumsai vai svešinieku viedokļiem traucēt.