Sehnsucht Außenstände ir neparasts vārdu savienojums, kas burtiski nozīmē "ilgu parādi" vai "nenokārtotas ilgas". Tas apvieno vārdu "Sehnsucht" (ilgas, ilgošanās) ar finanšu terminu "Außenstände" (nenokārtoti rēķini, parādi).
Dziesmā šis savienojums tiek izmantots metaforiski, lai aprakstītu neatbildētas ilgas vai nepiepildītas vēlmes, kas ātri izgaist, līdzīgi kā vilciens aizved prom. Tas ir poētisks un unikāls veids, kā izteikt skumjas par nepiepildītiem sapņiem.
Dota Kehr un Gisbert zu Knyphausen šajā dziesmā ieved mūs dzelzceļa stacijas rūgtajā gaisotnē, kur notiek atvadīšanās. Viss sākas ar neveikliem smaidiem uz perona: „Am Bahnhof lächelt man so gut es geht” (Stacijā smaida, cik vien labi iespējams). Dziesma trāpīgi parāda to dīvaino sastingumu, kad vilciens aizbrauc un tu paliec viens starp sliedēm, domājot, ka varbūt viens vienīgs skatiens vai vārds būtu varējis visu vērst par labu, bet nu jau ir par vēlu. Dota un Gisberts šķiršanos nepadara par kliedzošu drāmu; tā drīzāk ir klusa un smaga bezpalīdzība, kur „Die klügste Art zu reden bleibt doch stumm” (Gudrākais veids, kā runāt, tomēr ir klusēt).
Dziesmas tekstā ir fantastiski, ļoti tieši novērojumi par skumjām ikdienā. Piemēram, rindiņa „Man wird so leicht von Tränenschlucken satt” (Cilvēks tik viegli kļūst paēdis no asaru rīšanas) lieliski paskaidro, kāpēc pēc šķiršanās pazūd apetīte. Vēlāk seko pastkartes, pa kādai biezākai vēstulei un bezgalīgs gaidīšanas laiks. Kā trāpīgi saka paši dziesmas vārdi, darbības vārds „warten” (gaidīt) patiešām ir smags, un atvadu frāze „lebe wohl” (dzīvo vesels / ardievas) skan kā nepielūdzams, galīgs punkts teikuma beigās.