Umbrandet ir poētisks vārds, kas nozīmē “apņemts” vai “ieskauts”, īpaši kā krasts, ko no visām pusēm apskalo jūra. Dziesmā tas raksturo liriskā varoņa sajūtu, ka tagadne viņu pilnībā ieskauj kā jūra, kurā saplūst viņa skaistākie sapņi.
“Sonett In Dur” ir mīlestības dziesma ar ļoti skaidru atskaites punktu: dzīve pirms mīļotā cilvēka ir miglaina, bet tagadne kļūst plaša un piepildīta. Dziesmas stāstītāja klusajās stundās jautā: “Was war das Leben, Liebster, du kamst” [Kas bija dzīve, mīļais, pirms tu atnāci?]. Viņš ir paņēmis “die Schatten von der Seele” [ēnas no dvēseles], tāpēc pagātni vairs var atcerēties tikai aptuveni. Tagadne ir “dies’ Meer” [šī jūra], kurā ieplūst viņas labākie sapņi. Skaists un mazliet pārspīlēts salīdzinājums, taču tieši tāds, kāds rodas, kad viens cilvēks pēkšņi kļūst par visu pasauli.
Otrajā daļā parādās bailes no zaudējuma. Agrāk dziedāja putni un gadiem bija “buntes Kleid” [krāsaina kleita], bet tagad no pagājušā laika palikušas tikai “die weißen Winter und die Einsamkeit” [baltās ziemas un vientulība]. Ja mīļotais aiziet, viņas priekšā gaida šīs ziemas, un “niemals wieder wird es Frühling sein” [pavasaris vairs nekad neatnāks]. Rindas atkārtojas kā doma, no kuras nevar atbrīvoties. Nosaukumā ietvertais “Sonett” [sonets] sasaucas ar dzejas formu, bet “Dur” vācu mūzikā nozīmē mažoru, tātad gaišāku skaņkārtu. Dziesmas vārdi gan rāda, ka šis gaišums nav drošs: tas pastāv tik ilgi, kamēr blakus ir mīļotais.