Vārds "hanorac" nozīmē "sporta jaka ar kapuci". Tas ir interesants vārds, jo tas ir aizguvums no franču valodas un nav tik bieži sastopams ikdienas sarunvalodā vai dziesmās.
Dziesmas kontekstā tas parādās rindā "Peste tricou un hanorac peste inimă" (Virs T-krekla sporta jaka ar kapuci, virs sirds). Šī rinda rada vizuālu tēlu un varētu simbolizēt mēģinājumu paslēpt vai aizsargāt sirdi, piešķirot vārdam dziļāku, metaforisku nozīmi.
Carla’s Dreams, Moldovas mākslinieks, kopā ar Magnat un Feoctist šeit saliek vienā dziesmā atraidīta cilvēka tēlu un ļoti skaļu, mazliet absurdu iedzeršanas himnu. Sākumā stāstītājs saka: „Tu nu m-ai dorit și nu m-ai așteptat” [Tu mani negribēji un negaidīji]. Viņš jūtas kā silts gaiss pēc lietus, skatās uz otru cilvēku kā uz lapu, kuru nevar pacelt un kurā nekas nav uzrakstīts. Salīdzinājumi kļūst arvien asāki un smieklīgāki: viena persona ir kā Kannu filma, kas nomirst pirmizrādē, bet viņš pats ir „vienkāršs zaļums”, kamēr otrs ir dzēšgumija. Zem džempera un virs sirds viņš nēsā aizvērtu vāku, tāpēc klusē. Un tad nāk dziesmas galvenā frāze: „Eu beau coniac” [Es dzeru konjaku].
Pēc tam viss personiskais pārvēršas par trokšņainu Čišiņevas karti. Konjaku dzer Kišiņeva, Rīškanovka, Botanika, Čokana, Bujukani un Skuleanka, turklāt īpaši izceltas Čokana vecā un jaunā daļa. Pievienojas arī Nataša, Serjoža, Valera un Jura, bet vēlāk saraksts aizceļo līdz Francijai, Vācijai, Itālijai, Spānijai un Portugālei. „Bem coniac” [Mēs dzeram konjaku] skan kā kopīgs sauciens, nevis smalka degustācija. Dziesma pat aiziet līdz jokainām ainām ar zebru, pērtiķi, parku, luksoforu, jumtu un pudelēm bagāžā, vienlaikus atzīstot, ka parkā konjaku dzert nedrīkst. Tieši šī pāreja no salauztas mīlestības uz pilnīgu kaimiņu ballītes haosu padara dziesmu tik jautru un viegli iegaumējamu.