Unendlichkeit tulkojumā nozīmē "bezgalība". Tas ir spēcīgs un poētisks vārds, kas šajā dziesmā izceļas ar savu dziļumu.
Dziesmas kontekstā Tokio Hotel to izmanto, lai aprakstītu ceļojumu cauri tūkstošiem gadu un jūru, lai beidzot sasniegtu brīvību. Vārds "Unendlichkeit" simbolizē ne tikai laika un telpas bezgalību, bet arī cerību un mīlestības nebeidzamo dabu, kas palīdz pārvarēt visus šķēršļus.
Tokio Hotel dziesmā “1000 Meere” jeb “1000 jūras” nakts kļūst par ceļu prom no visa pazīstamā: “Die Straßen leer” [ielas ir tukšas], un stāstītājs jūtas tā, it kā pasaule būtu sastingusi, bet saule būtu “erfroren” [sasalusi]. Viņš tomēr glabā otra cilvēka attēlu sevī un sola doties pie viņa “über tausend Meere” [pāri tūkstoš jūrām]. Šīs jūras nav jāuztver kā precīzs maršruts. Tās ir milzīgs attālums, kas jāšķērso, lai atgrieztos pie otra cilvēka un pie “uns” [mums].
Dziesmas sirds ir solījums nezaudēt ticību: “Wir müssen nur noch tausend Meere weit” [mums jānonāk tikai vēl tūkstoš jūru tālumā]. Ceļš ved cauri “tausend dunkle Jahre ohne Zeit” [tūkstoš tumšiem gadiem bez laika], garām zvaigznēm, kas aizslīd, un bezgalībai, līdz abi beidzot būs brīvi. Ir arī kāda slepena vieta, ko pazīst tikai viņi abi, taču viss nav izdevies tā, kā cerēts: pulss ir vājš, tomēr sirdis turpina sisties cauri naktij. Noslēgumā abi ļaujas viens otram tuvoties: “Lass dich zu mir treiben” [ļaujies plūst pie manis], un “Ich lass mich zu dir treiben” [es ļaujos plūst pie tevis]. Tas ir ļoti tiešs, mazliet dramatisks, bet skaists stāsts par diviem cilvēkiem, kuri cauri milzīgam attālumam izvēlas turēties kopā.