Vārds "rossetto" nozīmē "lūpu krāsa". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs vārds, ko dzird katrā dziesmā, un tas uzreiz rada vizuālu tēlu.
Dziesmas kontekstā "rossetto e caffè" (lūpu krāsa un kafija) ir spēcīgs tēls, kas simbolizē mīlestības saldskābo garšu un atmiņas par mīļoto, kas paliek uz lūpām un prātā.
Šī Sal Da Vinci dziesma, "Rossetto E Caffè", ir kā viena gara, kaislīga zvanu saruna ar bijušo mīlestību pēc ballītes. Viņš ir viens, iespējams, nedaudz iedzēris ("Quanto ho bevuto senza te" [Cik daudz esmu dzēris bez tevis]), un mūzika apkārt viņam vairs nav svarīga. Viņam vajag dzirdēt viņu, un viņš cer, ka viņa nav pārāk dusmīga ("Spero solo che tu non ti arrabbi di più" [Es tikai ceru, ka tu vairs nedusmosies]).
Viņš atzīstas, ka zvana, jo viņam viņa pietrūkst, viņš grib viņu, to, kura viņu pazīst un zina, ka viņš par viņu mirst ("Di te che mi conosci e sai ca mor per te" [Par tevi, kura mani pazīst un zina, ka es mirstu par tevi]). Viņš ir gatavs būt ar viņu jebkurā naktī, ja viņa tikai piezvanīs. Un tās lūpas, tās tagad garšo pēc viņas, pēc saldskābas lūpu krāsas un kafijas garšas ("È un gusto dolce e amaro tra rossetto e caffè" [Tā ir saldskāba garša starp lūpu krāsu un kafiju]). Viņa viņam ir viss: greizsirdība, kaisle, sāpes un neprāts. Viņš pat lūdz Mēnesi, pirms tas pazūd, redzēt viņu atkal kā savu ("Guarda che luna prima di andare via vuole vederti ancora mia" [Paskaties uz Mēnesi, pirms tas aiziet, tas grib tevi redzēt atkal manu]). Tas ir tik romantiski un mazliet dramatiski, vai ne?