Vārds "naufragare" burtiski nozīmē "ciest kuģa avāriju" vai "nogrimt jūrā". Tas ir spēcīgs un dramatisks vārds, ko nedzird katrā dziesmā.
Šajā dziesmā Sal Da Vinci to izmanto metaforiski, lai aprakstītu, kā viņa mīļotā sieviete runā par jūru un nogrimšanu, radot poētisku tēlu, kas liek domāt par dziļām emocijām un dzīves pieredzi.
Šī dziesma ir īsta mīlestības vēstule! Sal Da Vinči dzied par sievieti, kura viņam ir kā dzeja. Viņš viņu apbrīno par visu – pat viņas kļūdas šķiet poētiskas. Viņa ir iedvesmas avots, “benzina per artisti e romantici” (benzīns māksliniekiem un romantiķiem), jo viņas vārdi ir kā gleznas.
Dziesmā tiek teikts, ka viņa ietver sevī visu dzīves jēgu vienā rindā un ka viņa ir mūžīga, kamēr viss pārējais paiet. Galvenā ideja ir ietverta frāzē “Perché sei poesia / Vivi il mondo tra bellezza e follia” (Jo tu esi dzeja / Tu dzīvo pasaulē starp skaistumu un neprātu). Viņa ir tik pilnīga, ka viņai pat nav nepieciešama melodija, lai būtu mākslas darbs.