Nenia ir rets, poētisks vārds, kas nozīmē šūpuļdziesmu vai žēlabainu, vienmuļu dziesmu. Dziesmā viņš saka, ka naktī, kad raudās, spēlēs "ciema neniju", tādējādi ar ģitāras skaņām mierinot sevi un saglabājot saikni ar dzimto vietu.
“Che sarà” nozīmē “Kas būs?” vai “Kā būs?”. Dziesmas stāstītājs atvadās no sava dzimtā ciema, kas atrodas uz kalna un šķiet “kā vecs, aizmidzis cilvēks”. Viņš tur redz garlaicību, pamestību un slimību, tāpēc saka: “Paese mio ti lascio, io vado via” [Mans ciem, es tevi pametu, es dodos prom]. Arī draugi jau gandrīz visi ir aizbraukuši, bet viņš vēl nezina, ko nesīs rītdiena: “Che sarà della mia vita chi lo sa?” [Kas būs ar manu dzīvi, kas to lai zina?]. Frāze “sarà quel che sarà” [būs, kā būs] skan vienlaikus viegli un mazliet satraukti: plāna nav, bet dzīve turpinās.
Lai promiešana nebūtu pavisam vientuļa, viņš ņem līdzi ģitāru. Ja naktī kļūs skumji, viņš spēlēs “una nenia di paese” [ciema šūpuļdziesmu jeb vienkāršu, dzimtenes melodiju]. Viņš noskūpsta savu mīlestību, saucot viņas muti par sava pirmās mīlestības avotu, un apsola atgriezties, lai gan nezina, kad. Tāpēc šī ir gan aizbraukšanas, gan cerības dziesma: cilvēks atstāj pazīstamo vietu un savus cilvēkus, bet paņem līdzi ģitāru, atmiņas un domu, ka atgriešanās vēl ir iespējama.