Jutro Lyrics in Latvian by LemON
Vārds "jutrznia" nozīmē "rītausma". Tas ir poētisks un skaists vārds, kas apzīmē pirmo gaismu pirms saullēkta.
Dziesmā LemON to izmanto metaforiski, lai aprakstītu mīļoto kā cerības un jauna sākuma avotu, kas izgaismo viņa dzīvi. Tas nav ikdienišķs vārds, un tā lietojums piešķir dziesmai dziļumu un romantiku.
LemON dziesmā “Jutro” rītdiena kļūst par vietu, kurā var ieiet jau tagad. Dziesma sākas ar asprātīgu laika joslu spēli: “Bo w Tokio jest już jutro” [Jo Tokijā jau ir rītdiena], kamēr Ņujorkas East Village vēl valda vakardiena. Šis salīdzinājums padara laiku gandrīz taustāmu, taču stāstītājs pats svārstās: viņš grib otru cilvēku sev līdzās un vienlaikus vēlas “pewność absolutną” [absolūtu pārliecību]. Tādas pārliecības, protams, nav, tāpēc, ja otrs dodas prom, viņš mudina neskatīties tālumā, bet spert “jeden krok do przodu” [vienu soli uz priekšu].
Dziesmas pasaulē apkārt ir dusmas un nepilnības, tomēr mīļotais cilvēks kļūst par “moją muzą, moją ciszą” [manu mūzu, manu klusumu] un par “moją jutrznią” [manu rītausmu]. Stāstītājs atliek domāšanu uz rītdienu, neguļ visu nakti un mēģina dēmoniem spēlēt šūpuļdziesmu. Viņš pat saka: “Choć dłonie drżą podnoszę miecz” [Lai arī rokas trīc, es paceļu zobenu], tāpēc šeit drosme nav mierīga pārliecība. Tā ir kustība uz priekšu ar trīcošām rokām, kamēr rītdiena joprojām gaida aiz nākamā soļa.
