Vārds "inquietudine" nozīmē "nemiers" vai "nemierīgums". Tas nav ikdienišķs vārds, kas parādās katrā dziesmā, padarot to interesantu un neaizmirstamu.
Dziesmā Laura Pausini to izmanto, lai aprakstītu dziļu iekšēju nemieru un trauksmi, ko rada dzīve bez mīļotā cilvēka. Tas lieliski atspoguļo dziesmas galveno tēmu par vientulību un zaudējumu.
Šī dziesma, "La Solitudine" no Lauras Pausīni, ir tik skumja un aizkustinoša! Tā stāsta par jauniešu mīlestību un to, cik grūti ir, kad mīļotais cilvēks pēkšņi pazūd no tavas dzīves. Dziesmas stāstītāja, šķiet, ir jauna meitene, kura ir iemīlējusies zēnā vārdā Marko. Viņa atklāj, ka "Marco se n'è andato e non ritorna più" [Marko ir aizgājis un vairs neatgriezīsies], un tas ir tik sirdi plosoši.
Viņa atceras Marko visur – tukšais sols skolā, viņa elpa viņas domās. Viņa tur Marko fotogrāfiju savā dienasgrāmatā, un viņai ir tik daudz jautājumu: "Chissà se tu mi penserai" [Kas zina, vai tu par mani domāsi] un "Se ti nascondi come me" [Vai tu slēpies kā es]. Dziesma ir pilna ar šo vientulības un ilgu sajūtu, ko rada attālums un neziņa. Viņa lūdz viņu gaidīt: "Ti prego aspettami amore mio" [Lūdzu, gaidi mani, mana mīlestība], jo viņa nevar dzīvot bez viņa. Tas ir tik emocionāli un patiesi!