Ombrelle tulkojumā nozīmē "saulessargs". Tas ir elegants un nedaudz vecmodīgs vārds, kas nav bieži sastopams mūsdienu dziesmās.
Dziesmā Indila to izmanto, lai radītu tēlu par sevi, kas slēpjas zem saulessarga, ejot pa ielu. Tas piešķir dziesmai poētisku un nedaudz melanholisku noskaņu, atspoguļojot viņas vēlmi paslēpties no pasaules.
Indilas dziesma “Parle À Ta Tête” ir tieša, mazliet absurda saruna ar sevi un citiem. Stāstītāja vēlas, lai viņu uzklausa un saprot: “Je veux qu'on m'écoute” [Es gribu, lai mani uzklausa] un “Dis-moi pourquoi j'suis là” [Pasaki man, kāpēc es esmu šeit]. Viņa viena pati iet zem saulessarga, dodas uz Pôle Emploi, Francijas nodarbinātības dienestu, un atzīst, ka morāle ir “à plat” [pilnīgi nokritusies]. Frāze “j'fais le mariole” [es tēloju klaunu, ākstos] skan gandrīz smieklīgi, lai gan aiz tās jūtams nogurums. Dziesmas atkārtojums “Parle à ta tête” [Runā ar savu galvu] skan kā pamudinājums beidzot pašam ar sevi godīgi parunāt, nevis izlikties, ka viss ir kārtībā.
Otrajā pusē joki kļūst smagāki: “J'suis en mode burn out” [Es esmu izdegšanas režīmā], viss “ça brûle, ça pique et ça monte à la tête” [dedzina, dur un kāpj galvā]. Tomēr aiz smaida par “skaisto dzīvi” slēpjas lūgums nemelot. Dziesma tad izplešas līdz vēlmei dzīvot pilnā spēkā: mīlēt, ciest, raudāt, dejot un doties kopā uz Parīzi, Atēnām, Venēciju, Hārlemu un Maskavu. Īpaši skaista ir doma, ka laiks kļūst vērtīgs tad, kad apzināmies, ka tas ir ierobežots. Tāpēc stāstītāja lūdz piedošanu par brīžiem, kad nav runājusi vai skatījusies uz otru cilvēku, un grib savu dzīvi padarīt spožu “comme l'éclat d'une étoile” [kā zvaigznes mirdzumu].