Saule pleureur burtiski nozīmē “raudošais vītols”, bet latviski šo koku sauc par sēru vītolu. Dziesmā tā nokarenie zari rada poētisku skumju un ilgu tēlu, zem kura dziedātāja sapņo par labāku dzīvi.
Franču dziedātāja Indila dziesmā Feuille D'automne salīdzina sevi ar nokritušu lapu, kas guļ pie kāda durvīm: Tout comme une feuille morte / Échouée près de ta porte ("Tāpat kā nokritusi lapa / Izskalota pie tavām durvīm"). Viņa sēž zem sēru vītola (sous un saule pleureur), skatās uz tūkstoš un vienu krāsu un gaida pavasara vēju, kas atnesīs cerību un spēku. Galvenais aukstums šeit nav laika apstākļi, bet gan mīļotā prombūtne: Ton absence est mon seul hiver ("Tavs trūkums ir mana vienīgā ziema").
Dziesmas noskaņa mainās līdz ar gadalaikiem. Kad skan zvani, viņa dungo ar paceltu galvu (tête en l'air je fredonne), sagaida pavasari un beidzot pasaka: Tu es là, je n'attends plus personne ("Tu esi klāt, es vairs nevienu negaidu"). Dziesma noslēdzas rītausmā, kur stundas vairs netiek skaitītas un ārā beidzot kļūst siltāks.