Rengaine apzīmē atkārtotu melodiju, frāzi vai stāstu, kas kļuvis apnicīgs vai paredzams. Tas nav ikdienišķs vārds, un tas piešķir dziesmai īpašu noskaņu.
Dziesmā tas attiecas uz bērna balsi, kas atkārto: "Ne me quitte pas" (Neatstāj mani). Tas simbolizē nemainīgo bērnu sevī, kas joprojām atkārto savas vēlmes un bailes, neskatoties uz pieaugušo centieniem mainīties.
Šī Selīnas Dionas dziesma, "On Ne Change Pas" [Mēs nemaināmies], ir par to, kā mēs patiesībā nekad pilnībā nemaināmies, lai gan mēs uzliekam dažādas "maskas" vai "tērpus". Tā runā par to, ka mēs varam mainīt savu izskatu vai uzvedību, bet dziļi iekšpusē mēs paliekam tie paši cilvēki, kas bijām bērnībā. Dziesma saka: "On ne change pas, On met juste les costumes d'autres sur soi" [Mēs nemaināmies, mēs vienkārši uzvelkam citu tērpus].
Dziesma atgādina, ka zem visām šīm maskām vienmēr ir "L'enfant qui reste, presque nu" [bērns, kas paliek, gandrīz kails], atceroties nevainības brīžus. Tā ir kā atgādinājums, ka mēs nekad neaizmirstam to bērnu, kas mēs bijām, un ka viņš joprojām ir daļa no mums, pat ja mēs cenšamies to noslēpt. Tā ir ļoti sirsnīga un pārdomas rosinoša dziesma par identitāti un to, kas mēs esam.