Gâtée ir pagātnes divdabis no darbības vārda gâter, kas nozīmē "lutināt" vai "bojāt". Šajā kontekstā tas nozīmē "lutināta" vai "apveltīta".
Dziesmā Selīna Diona dzied: "La vie m'a tellement gâtée" (Dzīve mani ir tik ļoti lutinājusi). Viņa to izmanto, lai izteiktu pateicību par visu labo, ko dzīve viņai ir devusi, padarot šo vārdu par skaistu un emocionālu izvēli.
Šī Selīnas Dionas dziesma, "Encore Un Soir" (Vēl vienu vakaru), ir kā sirsnīga saruna ar laiku pašu. Dziesmā viņa atskatās uz pagātni, redzot vecas fotogrāfijas un bērnu sejas, un prāto, kā laiks ir paskrējis nemanot. Viņa saka: "C'était pourtant hier, mentirait ma mémoire" (Tas taču bija vakar, vai mana atmiņa melo?).
Selīna atzīst, ka dzīve viņu ir lutinājusi, un viņai nav par ko sūdzēties. Tomēr, kad dzīve ir tik skaista un intensīva, mēs aizmirstam par laika ritējumu, un pēkšņi ir jāatstāj vieta citiem. Tāpēc viņa lūdz: "Encore un soir, encore une heure, encore une larme de bonheur" (Vēl vienu vakaru, vēl vienu stundu, vēl vienu laimes asaru). Tas nav liels lūgums, tikai neliela pauze, lai varētu vēlreiz pateikt visu vai vienkārši klusēt, vēlreiz paskatīties un sajust. Viņa pat ir gatava atdot savu vietu paradīzē, ja vien viņu neaizmirst uz Zemes. Tas ir tik skaists un aizkustinošs veids, kā izteikt vēlmi pēc vēl nedaudz laika ar mīļajiem.