Arrepiento nāk no darbības vārda "arrepentirse", kas nozīmē "nožēlot", un izsaka dziļu, personisku nožēlu par kādu lēmumu vai rīcību pagātnē. Tas ir spēcīgs vārds, jo tajā jūtama gan vaina, gan vēlme kaut ko mainīt, lai arī vairs nav iespējams.
Dziesmā dzied "Y tú no sabes cuánto me arrepiento" ("un tu nezini, cik ļoti es to nožēloju"), parādot, cik smagi dziedātājam ir atzīt savu kļūdu personai, kuru viņš zaudējis.
Šajā dziesmā Alvaro Soleram beidzot atveras acis. Viņš atzīst, ka dzinies pēc nepareizām lietām un palicis virspusē, "Me quedé en la superficie" [Es paliku virspusē], un vienmēr gribējis vairāk, daudz vairāk. Mantas viņu bija padarījušas aklu pret to, kas tiešām svarīgs: "Estaba ciego" [Es biju akls] un "Y ya no vi nada más" [Un es vairs neko citu neredzēju]. Secinājums nāk skarbi, "Pero hasta que tú no lo pierdes todo" [Bet, kamēr tu visu nezaudē], un tikai tad kaut kas sāk pielēkt.
Un kāda no visas tās bagātības jēga? Nekāda. Viņš uzskaita to pēc kārtas: "Una casa en una isla" [Māja uz salas], "Diamantes y cien coches" [Dimanti un simts mašīnu], "Aviones, mansiones" [Lidmašīnas, savrupmājas]. Katrs saraksts beidzas ar vienu un to pašu rindu, "Si no te tengo a ti" [Ja man nav tevis]. Tieši šī atkārtošanās ir dziesmas arguments, nevis pati manta.