Sur tulko kā "rags" vai "taure". Tas ir spēcīgs un dramatisks vārds, kas šajā dziesmā tiek izmantots metaforiski.
Dziesmā Güliz Ayla dzied: "Nasıl olsa üflendi sur" (Tā vai tā rags ir pūsts). Šis izteiciens norāda uz neizbēgamu notikumu vai lēmumu, kas jau ir pieņemts un kuru vairs nevar mainīt. Tas piešķir dziesmai liktenīgu un neatgriezenisku noskaņu.
Güliz Ayla dziesma "Sur" ir par dziļām sāpēm un vilšanos mīlestībā. Dziesmas varone jūtas nodota, jo Dievs viņus atkal nav sarakstījis kopā ("Bizi yan yana yazmadı yine Tanrım" [Dievs mūs atkal nerakstīja blakus]), un viņa brīnās, kā varēja tik ļoti noticēt ("Ben sana böyle nasıl inandım?" [Kā es tev tā noticēju?]).
Viņa ir gatava aiziet no šīs situācijas, no vietām, kas viņai ir tuvas, bet tomēr rada sāpes ("Giderim ben buralardan / Derine yakın kıyılardan / İçimi yakan sızılardan" [Es aiziešu no šejienes / No krastiem tuvu dziļumam / No sāpēm, kas dedzina manu iekšieni]). Dziesma pauž izmisumu un aicinājumu mīļotajam nenoklusēt, bet gan tieši ievainot viņas sirdi, jo tāpat jau viss ir beidzies ("Dur, gizlenme kalbimden vur / Rüzgar dursun sen savur / Nasıl olsa üflendi sur / Güneş soğusun sen kavur" [Apstājies, neslēpies, sit man sirdī / Lai vējš apstājas, tu izkliedē / Tāpat jau trompete ir pūsta / Lai saule atdziest, tu cepini]). Tas ir spēcīgs sauciens par beigām un vēlmi tikt galā ar sāpēm, nevis tās slēpt.