Naufragio burtiski tulkojas kā "kuģa avārija". Tas ir spēcīgs un dramatisks vārds, ko nedzird katru dienu.
Šajā dziesmā ZAZ to izmanto metaforiski, lai aprakstītu sajūtu, ka esi pazaudēts emociju jūrā, sūtot S.O.S. vēstījumus. Tas rada spilgtu tēlu par to, kā jūtas cilvēks, kurš ir pilnībā pārņemts ar savām izjūtām un cerību uz glābšanu.
ZAZ dziesma "Tous Les Cris Les S.O.S" ir kā emocionāls ceļojums, kurā māksliniece dalās ar sajūtu, ka viņas palīgā saucieni bieži vien paliek nesadzirdēti. Iedomājies, ka tu met tukšas pudeles jūrā, cerot, ka kāds izlasīs tavu S.O.S. ziņu, kas rakstīta ar gaisu: "Comme un fou va jeter à la mer / Des bouteilles vides et puis espère / Qu'on pourra lire à travers / S.O.S. Écrit avec de l'air" [Kā traks met jūrā / Tukšas pudeles un tad cer / Ka cauri tām varēs izlasīt / S.O.S. Rakstīts ar gaisu]. Tas ir tik spēcīgs tēls, vai ne? Viņa jūtas tik vientuļa, ka zīmē tuksnesi ar tukšu tinti, mēģinot piesaistīties dzīvei un noslīcināt savas bēdas apkārtējo cilvēku troksnī.
Dziesma runā par to, cik grūti ir lūgt palīdzību, kad mūs nomāc tik daudz drāmu un stress. Asaras un stress noslāpē mīlestības saucienus no tiem, kas ir vāji un pēdējā cerībā pazūd. Bet pat šajos izmisuma brīžos ir skaistums – visi šie S.O.S. saucieni, kas aizlido gaisā un ūdenī, atstājot pēdas, kuru putas veido skaistumu: "Tous les cris les S.O.S / Partent dans les airs / Dans l'eau laissent une trace / Dont les écumes font la beauté" [Visi kliedzieni, S.O.S. / Aizlido gaisā / Ūdenī atstāj pēdas / Kuru putas veido skaistumu]. ZAZ savāc šos stikla gabaliņus, salīmē tos kopā un saprot, ka pret pagātni neko nevar darīt. Viņa aicina mainīt varoņus pasaulē, kurā skaistākais vēl ir priekšā. Tas ir tik iedvesmojoši un vienlaikus tik skumji!