Подснежниками [podsnezhnikami] nozīmē “sniegpulkstenītēm” un ir vārda подснежник [podsnezhnik] daudzskaitļa instrumentāļa forma. Dziesmā šis neparastais, poētiskais tēls parādās rindā “Пока тело не укрыло подснежниками” [Poka telo ne ukrylo podsnezhnikami], radot iespaidu par ķermeni, ko pavasara ziedi pārklāj kā simbolisku atdzimšanas un atvadu ainu.
Šī dziesma skan kā nakts, kurā divi cilvēki nespēj aiziet, lai gan viss jau liek to darīt. Ekrānā kāds čukst, lai nebūtu jādzird dziedātāja klusums, bet viņš joprojām domā par pirmo deju, ziediem un jumtu, no kura vēlas nokļūt pie mīļotās. Viņš lūdz: «Помни, ты напомни» [Atceries, atgādini man], jo šī persona viņu izsaukusi no tukšuma un savākusi kopā viņa «убитый мир» [nogalināto, sagrauto pasauli]. Tā ir ļoti tieša pateicība cilvēkam, kurš viņam nozīmē vairāk nekā vārdi.
Otrajā daļā parādās diezgan traka nakts aina: līdz mājām ir divdesmit kilometru, durvis jau sen slēgtas, un tomēr viņi nespēj viens no otra atrauties. Frāze «Нам говорили закругляться» [mums teica, ka jābeidz] nozīmē, ka citi viņus mudina doties prom. «Матрица» [matrice] šeit ir dziesmas vārds par iestrēgšanu kādā mākslīgā pasaulē, no kuras cilvēki neesot pamodušies. Vislabākā pretnostatījuma līnija ir «Я искушение / Ты спасение» [Es esmu kārdinājums / tu esi glābiņš]. Dziesmas beigās mīļotā kļūst gandrīz pārdabiska: viņa ne tikai savāc viņa dvēseli, bet arī to paņem sev, kamēr sniegpulkstenītes pārklāj ķermeni un eņģeļi glābj grēciniekus.