Errances nozīmē 'klaiņojumi' vai 'klejojumi'. Tas nav ikdienišķs vārds, un tas piešķir dziesmai poētisku un nedaudz melanholisku noskaņu.
Dziesmā vārds "errances" tiek lietots, lai aprakstītu vēlmi klīst un pazust mīļotā cilvēka domās, sapņos un pat kļūdās. Tas rada intīmu un dziļu saikni, kurā dziesmas varonis vēlas būt daļa no otra cilvēka iekšējās pasaules, pat tās tumšākajās daļās.
Šī dziesma ir kā ielūgums ienirt mīļotā cilvēka pasaulē, pat tās tumšākajās un nezināmākajās vietās. Dziesmas stāstītājs atklāj savas bailes no skumjām atmiņām un vēlmi palikt kopā ar otru cilvēku, nevis pazust aizmirstībā. Viņš vēlas, lai viņu stāsts būtu mūžīgs: "J'veux notre histoire en permanence" [Es gribu mūsu stāstu pastāvīgi].
Dziesma runā par vēlmi būt klāt ne tikai priecīgos brīžos, bet arī tad, kad otrs klīst savās domās vai piedzīvo sliktus sapņus. Viņš grib "glisser seul dans tes mauvais rêves" [ieslīdēt viens tavos sliktajos sapņos] un "combattre tes ombres comme des mauvaises herbes" [cīnīties ar tavām ēnām kā ar nezālēm]. Tas ir spēcīgs apliecinājums vēlmei būt daļai no otra cilvēka dzīves, pat tās sarežģītajās šķautnēs, un nekad netikt aizmirstam: "J'veux pas tomber dans tes oublis" [Es negribu pazust tavā aizmirstībā].