Plénitude nozīmē 'pilnība' vai 'apmierinātība'. Tas ir skaists vārds, kas apraksta stāvokli, kad jūtaties pilnīgi piepildīts un apmierināts.
Dziesmā tas tiek lietots, lai aprakstītu sajūtu, ko sniedz mīlestība un kopā būšana, pat ja tā ir pretrunā ar vientulību. Frāze "Paradoxe et plénitude, avec toi doucement" (Paradokss un pilnība, ar tevi maigi) izceļ šo sarežģīto, bet piepildīto sajūtu.
“En Nuit” ir nakts klejojums starp skumjām un vēlmi aizbēgt no garlaicības. Dziesmas stāstītājs raksta par laiku, kas paiet, kamēr otrs cilvēks dzīvo ar visu, kas reiz izrunāts. Apkārt ir “La nuit, la lune, le feu, l’orage” [nakts, mēness, uguns, negaiss], tumšas ielas un sajūta, ka atmiņas pamazām izgaist. Rindā “Dans les rues sombres, on bât l’ennui” [tumšajās ielās mēs sitam garlaicību] darbības vārds battre burtiski nozīmē “sist”, tātad garlaicība te tiek attēlota kā kaut kas, pret ko var cīnīties.
Visjaukākā dziesmas daļa ir tās draudzīgais pamudinājums: “J’aimerais chasser ta nostalgie” [es gribētu aizdzīt tavu nostaļģiju] un “À deux, on est plus forts que l’ennui” [divatā mēs esam stiprāki par garlaicību]. Abi staigā pa pilsētu naktī, skrien, dejo lietū, guļ nekustīgi un mēģina pārspēt laiku. Franču sarunvalodas frāze ça me fout ta rage nozīmē “tas mani šausmīgi sadusmo”, tāpēc pat skaistās atmiņas šeit nav vienkāršas: tās var gan sasildīt, gan sāpināt. Beigās cilvēks raud un mēģina izdzēst “le temps qui passe” [laiku, kas paiet], bet dziesma atgriežas pie nakts, mēness, uguns un negaisa, it kā šie tēli būtu viņu kopīgais patvērums.