Födelsedagshotell ir saliktenis no vārdiem födelsedag (“dzimšanas diena”) un hotell (“viesnīca”), tātad burtiski “dzimšanas dienas viesnīca”.
Dziesmā šis neparastais vārds parādās kā noslēpumaina atmiņa no pagātnes, kas saistīta ar bijušo mīlestību. Tas nav ikdienišķs izteiciens, tāpēc īpaši izceļas un rada ziņkāri par dziesmas stāstu.
Veronikas Madžio dziesma “Satan I Gatan” ir par sastapšanos ar cilvēku, kurš ir nodarījis pāri, bet joprojām staigā pa tām pašām ielām. Dziedātāja redz viņu ar to pašu smaidu un pat saņem cigareti, taču tagad viņi ir pretinieki: “Men nu som fienden” [Bet tagad kā ienaidnieki]. Viņa atceras labo, kas bijis starp viņiem, tomēr skaidri atkārto robežu: “Jag glömmer aldrig bort vad du gjort” [Es nekad neaizmirsīšu, ko tu izdarīji]. Skanstull ir Stokholmas rajons, tāpēc dziesmā jūtama ļoti konkrēta pilsētas nakts, nevis abstrakta šķiršanās.
Vislabākā un mazliet biedējoši tiešā aina ir tā, kur viņa staigā pa bijušā partnera rajonu, izdomā sarunu starp viņiem, bet, nodziestot gaismai viņa priekšnamā, vienkārši dodas mājās. Nekāda saruna nenotiek. Frāze “Du kan gråta mitt på gatan” [Tu vari raudāt ielas vidū] parāda, ka asaras vairs nemaina viņas atmiņu par nodarīto. Savukārt “Du får passa dig som satan” [Tev jāuzmanās kā no velna] ir ass zviedru izteiciens, kas šeit skan kā dusmīgs brīdinājums. Dziesmas spēks ir tajā, ka viņa neaizmirst ne labo, ne slikto, taču atsakās izlikties, ka viss atkal varētu būt kā agrāk.