Skymtar nozīmē 'ieraudzīt' vai 'manīt', bet ar niansi – tas apzīmē īsu, nepilnīgu vai miglainu ieskatu kaut ko, kas parādās uz mirkli.
Dziesmā Veronika Maggio dzied: "Blundar tills jag skymtar lyckan" (Aizveru acis, līdz manīšu laimi). Šis vārds lieliski atspoguļo mirkļa laimes sajūtu, kas ir īsa un gaistoša, bet tomēr pietiekami spēcīga, lai to pamanītu un novērtētu.
Šī dziesma, "Hela Huset" no Veronikas Maggio, ir kā salds atvadu skūpsts vasaras rītam pēc ballītes. Iedomājies: tu pamosties blakus kādam, kamēr "hela huset sova tungt" [visa māja smagi guļ]. Ir tāda sajūta, ka "finns inget jag behöver som är någon annanstans" [nav nekā, kas man vajadzīgs un kas būtu citur], un tu pat domā, ka "jag skulle kunna dö nu med kinden mot din hals" [es varētu nomirt tagad, ar vaigu pret tavu kaklu]. Tas ir tik skaists un trausls brīdis!
Bet tad tu piecelies, "lämnar dig sovande min vän" [atstājot tevi guļam, mans draugs], un redzi, kā "solen stiga upp" [saule lec]. Un tieši tajā brīdī tu saproti, ka "allting har ett slut" [visam ir beigas]. Lai gan "allt är för bra nu" [viss ir pārāk labi tagad], un tu klīsti apkārt t-kreklā, noguris, sēdi pie klavierēm starp pudelēm un izsmēķiem, mirkšķinot acis, līdz ieraugi laimi. Tas ir kā atvadu skūpsts vasarai, kas ir bijusi pārāk laba, lai ilgtu mūžīgi. Pat ballīte ir beigusies, "festen har dött för längesen" [ballīte ir mirusi jau sen], un tu dodies ārā, kur tevi sagaida vasara.