Vārds "affection" nozīmē "pieķeršanās" vai "sirsnība". Tas nav tik bieži sastopams vārds ikdienas sarunās vai dziesmās, kas padara to interesantu un atmiņā paliekošu.
Šajā dziesmā Džons Lenons to izmanto, lai aprakstītu ilgstošas un dziļas jūtas pret cilvēkiem un lietām no pagātnes, pat ja viņa mīlestība pret kādu citu ir kļuvusi vēl spēcīgāka. Tas parāda niansētu un nobriedušu skatījumu uz mīlestību un atmiņām.
Šī dziesma ir kā sirsnīga pastaiga pa atmiņu takām! Bītli dzied par vietām un cilvēkiem, kas palikuši atmiņā uz mūžu. Dažas vietas ir mainījušās, citas palikušas tādas pašas, bet visas tās ir saistītas ar mīļiem brīžiem kopā ar draugiem un mīļotajiem. Daži no šiem cilvēkiem vairs nav starp mums, bet dziesmas autors saka: "In my life, I've loved them all" [Savā dzīvē esmu mīlējis viņus visus].
Tomēr, lai arī cik dārgas būtu šīs atmiņas, dziesmas galvenā doma ir par to, ka ir kāds, kurš ir vēl svarīgāks. Visi šie draugi un mīļotie nespēj līdzināties vienam īpašam cilvēkam. Atmiņas pat zaudē savu nozīmi, domājot par šo jauno mīlestību. Lai gan dziesmas autors nekad nezaudēs pieķeršanos pagātnes cilvēkiem un lietām, viņš atzīst: "In my life, I love you more" [Savā dzīvē es tevi mīlu vairāk]. Tas ir tik skaisti, kā pagātnes atmiņas tiek novērtētas, bet tagadnes mīlestība ir vēl stiprāka!