Géniteurs tulkojumā nozīmē "vecāki" vai "radītāji", bet ar zināmu niansi. Tas ir formālāks un bioloģiskāks termins nekā parastais "parents" (vecāki).
Dziesmā Stromae to izmanto, lai uzdotu jautājumu par to, vai mēs būsim tikai bioloģiski radītāji vai arī "génies" (ģēniji), kas spēj audzināt un iedvesmot. Šis vārds liek aizdomāties par tēva lomu un atbildību, padarot to par ļoti interesantu izvēli dziesmas kontekstā.
Šī dziesma, "Papaoutai" no beļģu mākslinieka Stromae, ir tik aizkustinoša un liek aizdomāties! Tā stāsta par bērna ilgas pēc tēva klātbūtnes un par to, cik grūti ir saprast tēva lomu. Dziesmas sākumā bērns jautā: "Dites-moi d'où il vient / Enfin je saurai où je vais" [Pastāstiet man, no kurienes viņš nāk / Beidzot es zināšu, kurp es eju]. Tas parāda, cik ļoti tēvs ir svarīgs identitātes veidošanā. Mamma saka, ka tētis strādā un ka "Travailler c'est bien" [Strādāt ir labi], bet bērns tomēr jautā: "Où est ton papa?" [Kur ir tavs tētis?].
Dziesma turpina ar jautājumu, kas ir aktuāls daudziem: "Tout le monde sait comment on fait des bébés / Mais personne ne sait comment on fait des papas" [Visi zina, kā radīt bērnus / Bet neviens nezina, kā radīt tētus]. Tas ir tik patiess un mazliet skumjš, vai ne? Stromae ar šo dziesmu lieliski parāda to tukšumu un neskaidrību, ko var just, kad tēva nav blakus, un to, cik ļoti bērns vēlas saprast, kur viņš ir. Tā ir dziesma, kas liek domāt par ģimenes saitēm un par to, cik svarīga ir katra vecāka loma bērna dzīvē.