Huissier tulkojumā nozīmē "tiesnesis izpildītājs" vai "tiesu izpildītājs". Tas ir diezgan specifisks vārds, ko nedzird katrā dziesmā, un tas piešķir dziesmai unikālu nokrāsu.
Dziesmā Stromae to izmanto, lai aprakstītu negatīvo spirāli, kurā nonāk cilvēki, sākot ar studijām un darbu, kas noved pie naudas, tēriņiem, kredītiem un parādiem. "Qui dit dette te dit huissier" (Kas saka parāds, tas saka tiesnesis izpildītājs) – šī rinda spilgti ilustrē, kā finansiālas problēmas var novest pie nepatīkamām sekām un stresa, padarot šo vārdu par spēcīgu metaforu dzīves grūtībām.
Šī dziesma, "Alors On Danse" no beļģu mākslinieka Stromae, ir kā ceļojums cauri ikdienas problēmu labirintam, kas liek mums justies iesprostotiem. Stromae sāk ar virkni cēloņu un seku, kas mūs noved pie nepatikšanām: "Qui dit étude dit travail / Qui dit taf te dit les thunes / Qui dit argent dit dépenses / Qui dit crédit dit créance / Qui dit dette te dit huissier / Lui dit assis dans la merde" (Kas saka studijas, saka darbu / Kas saka darbu, saka naudu / Kas saka naudu, saka izdevumus / Kas saka kredītu, saka parādu / Kas saka parādu, saka tiesu izpildītāju / Viņš saka, ka sēdi sūdos). Tas ir tik tieši un skarbi, vai ne? Viņš turpina ar attiecībām un zaudējumiem: "Qui dit amour dit les gosses / Dit toujours et dit divorce / Qui dit proches te dit deuils / Car les problèmes ne viennent pas seuls" (Kas saka mīlestību, saka bērnus / Saka vienmēr un saka šķiršanos / Kas saka tuviniekus, saka sēras / Jo problēmas nenāk vienas). Liekas, ka viņš uzskaita visu, kas var noiet greizi!
Bet ko mēs darām, kad jūtamies tā, it kā būtu iesprostoti šajā bezgalīgajā problēmu ciklā? Stromae atbilde ir vienkārša un universāla: "Alors on sort pour oublier tous les problèmes / Alors on danse" (Tad mēs ejam ārā, lai aizmirstu visas problēmas / Tad mēs dejojam). Un, kad šķiet, ka viss ir beidzies un sliktāk vairs nevar būt, viņš atgādina: "Quand y en a plus / Et ben y en a encore" (Kad vairs nav / Nu, tad vēl ir). Tas ir tik reāli, ka dažreiz gribas smieties. Dziesma ir par to, kā mēs mēģinām tikt galā ar dzīves grūtībām, vai nu dejojot, vai dziedot, lai vienkārši izturētu. "Alors on chante / Et puis seulement quand c'est fini / Alors on danse" (Tad mēs dziedam / Un tikai tad, kad tas ir beidzies / Tad mēs dejojam). Tā ir himna visiem, kas jebkad ir jutuši, ka vienīgais veids, kā izdzīvot, ir vienkārši kustēties un aizmirst.